2015年6月19日 星期五

☼ 誰知明日死之四 ☞ 盧夷強耆一夜賢者經

☼ 中部經典 ☞ 解說品 (MN 131-142, 272-382)


4.     盧夷強耆一夜賢者經 Lomasakaṅgiyabhaddekarattasutta


    286. Evaṃ me sutaṃ –
    如是我聞──

    ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.
    一時,世尊住舍衛城祇陀林給孤獨園。

Tena kho pana samayena āyasmā lomasakaṅgiyo [lomasakakaṅgiyo (ṭīkā)] sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme.
   
其時,盧夷強耆住釋迦族之迦毘羅衛城榕樹園。

    Atha kho candano devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ nigrodhārāmaṃ obhāsetvā yenāyasmā lomasakaṅgiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
    時有容色殊勝之旃達羅天子,夜將明時,明照全榕樹園,而至彼尊者盧夷強者之處。至已,立於一面。

    Ekamantaṃ ṭhito kho candano devaputto āyasmantaṃ lomasakaṅgiyaṃ etadavoca – “dhāresi tvaṃ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā”ti?
    立於一面之旃達羅天子,如是言尊者盧夷強耆曰:
「比丘!汝憶持一夜賢者之總說與解說耶?」


    “Na kho ahaṃ, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Tvaṃ panāvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā”ti?
    [尊者曰:]「友!我不憶持一夜賢者之總說與解說。
然者,汝憶持一夜賢者之總說與解說耶?」


    “Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Dhāresi pana tvaṃ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā”ti?
    [天子言:]「比丘!我亦不憶持一夜賢者之總說與解說。
比丘!然者,汝憶持一夜賢者之偈耶?」


    “Na kho ahaṃ, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. Tvaṃ panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā”ti?
   
[尊者曰:]「友!我不憶持一夜賢者之偈。
友!然者,汝憶持一夜賢者之偈耶?」


    “Dhāremi kho ahaṃ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā”ti.
   
[天子言:]「比丘!我憶持一夜賢者之偈。」

    “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, āvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā”ti?
   
[尊者曰:]「友!然者,汝如何憶持一夜賢者之偈耶?」

    “Ekamidaṃ, bhikkhu, samayaṃ bhagavā devesu tāvatiṃsesu viharati pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ. Tatra bhagavā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsi –
    [天子言:]「比丘!一時,世尊坐於三十三天,晝度樹下之帝釋寶座──橙毯磐石。
於其處,世尊為三十三天之諸天神,說示一夜賢者之總說與解說:


    “Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ;
   
『勿追於過去,勿願於未來;

    Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ, appattañca anāgataṃ.
   
一切過去者,彼已皆捨棄,未來者未至!

    “Paccuppannañca yo dhammaṃ, tattha tattha vipassati;
   
而彼現在法,處處善觀察;

    Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ, taṃ vidvā manubrūhaye.
   
現觀五蘊法──不搖又不動,了知彼修習!

    “Ajjeva kiccamātappaṃ, ko jaññā maraṇaṃ suve;
   
唯應今日作──必須熱心作,誰知明日死?

    Na hi no saṅgaraṃ tena, mahāsenena maccunā.
   
實謂無其事?不遇死大軍!

    “Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ, ahorattamatanditaṃ;
   
熱心如是住,晝夜不懈怠;

    Taṃ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti.
   
此一夜賢者,謂靜寂默者。』

    “Evaṃ kho ahaṃ, bhikkhu, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā.
   
比丘!如是,我憶持一夜賢者之偈。

    Uggaṇhāhi tvaṃ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca;
   
比丘!汝應學習一夜賢者之總說與解說。

    pariyāpuṇāhi tvaṃ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca;
   
比丘!汝應精通一夜賢者之總說與解說。

    dhārehi tvaṃ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca.
   
比丘!汝應憶持一夜賢者之總說與解說。

    Atthasaṃhito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyako”ti. Idamavoca candano devaputto. Idaṃ vatvā tatthevantaradhāyi.
    比丘!一夜賢者之總說與解說,是伴隨梵行最初之利益者也!」
旃達羅天子如是言已,忽然消失於其處。


    287. Atha kho āyasmā lomasakaṅgiyo tassā rattiyā accayena senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
    時,尊者盧夷強耆,其夜將明時,收坐臥具,執衣缽,出遊行彼舍衛城。
次第遊行,至彼舍衛城祇陀林給孤獨園之世尊處。至已,敬禮世尊,坐於一面。


    Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā lomasakaṅgiyo bhagavantaṃ etadavoca –
   
坐於一面之尊者盧夷強耆如是白世尊言:

    “Ekamidāhaṃ, bhante, samayaṃ sakkesu viharāmi kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme.
   
「大德!一時,我住釋迦族之迦毘羅衛城榕樹園。

    Atha kho, bhante, aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ nigrodhārāmaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
    大德!時,有容色殊勝一天子,夜將明時,明照全榕樹園而來。至已,立於一面。

    Ekamantaṃ ṭhito kho, bhante, so devaputto maṃ etadavoca – ‘dhāresi tvaṃ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā’ti?
   
大德!立於一面之彼天子,如是言我曰:
『比丘!汝憶持一夜賢者之總說與解說耶?』


    Evaṃ vutte ahaṃ, bhante, taṃ devaputtaṃ etadavocaṃ – ‘na kho ahaṃ, āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Tvaṃ panāvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā’ti?
    大德!我如是言於彼天子曰:
『友!我不憶持一夜賢者之總說與解說。
然者,汝憶持一夜賢者之總說與解說耶?』


    ‘Ahampi kho, bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Dhāresi pana tvaṃ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā’ti?
    [彼天子言:]『比丘!我亦不憶持一夜賢者之總說與解說。
比丘!然者,汝憶持一夜賢者之偈耶?』


    ‘Na kho ahaṃ, āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. Tvaṃ panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā’ti?
   
[我如是言:]『友!我不憶持一夜賢者之偈。
友!然者,汝憶持一夜賢者之偈耶?』


    ‘Dhāremi kho ahaṃ, bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthā’ti.
   
[彼天子言:]『比丘!我憶持一夜賢者之偈。』

    ‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, āvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthā’ti?
   
[我如是言:]『友!然者,汝如何憶持一夜賢者之偈耶?』

    Ekamidaṃ, bhikkhu, samayaṃ bhagavā devesu tāvatiṃsesu viharati pāricchattakamūle paṇḍukambalasilāyaṃ. Tatra kho bhagavā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsi –
    [彼天子言:]『比丘!一時,世尊坐於三十三天,晝度樹下之帝釋寶座──橙毯磐石。
於其處,世尊為三十三天之諸天神,說示一夜賢者之總說與解說:


    “Atītaṃ nānvāgameyya…pe…Taṃ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti.
   
勿追於過去,勿願於未來;
   
一切過去者,彼已皆捨棄,未來者未至!
   
而彼現在法,處處善觀察;
   
現觀五蘊法──不搖又不動,了知彼修習!
   
唯應今日作──必須熱心作,誰知明日死?
   
實謂無其事?不遇死大軍!
   
熱心如是住,晝夜不懈怠;
   
此一夜賢者,謂靜寂默者。

    “Evaṃ kho ahaṃ, bhikkhu, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā.
   
比丘!如是,我憶持一夜賢者之偈。

    Uggaṇhāhi tvaṃ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca;
   
比丘!汝應學習一夜賢者之總說與解說。

    pariyāpuṇāhi tvaṃ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca;
   
比丘!汝應精通一夜賢者之總說與解說。

    dhārehi tvaṃ, bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca.
   
比丘!汝應憶持一夜賢者之總說與解說。

    Atthasaṃhito, bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyako’ti. Idamavoca, bhante, so devaputto; idaṃ vatvā tatthevantaradhāyi.
    比丘!一夜賢者之總說與解說,是伴隨梵行最初之利益者也!』
大德!彼天子如是言已,忽然消失於其處。


    Sādhu me, bhante, bhagavā bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca desetū”ti.
   
善哉!大德世尊!請為我說一夜賢者之總說與解說。」

    288. “Jānāsi pana tvaṃ, bhikkhu, taṃ devaputtan”ti?
   
[世尊曰:]「然者,比丘!汝知彼天子耶?」

    “Na kho ahaṃ, bhante, jānāmi taṃ devaputtan”ti.
   
[比丘言:]「大德!我不知彼天子。」

    “Candano nāma so, bhikkhu, devaputto.
   
[世尊曰:]「比丘!彼名為旃達羅天子也!

    Candano, bhikkhu, devaputto aṭṭhiṃ katvā [aṭṭhikatvā (sī. syā. kaṃ. pī.)] manasikatvā sabbacetasā [sabbaṃ cetaso (sī. syā. kaṃ. pī.), sabbaṃ cetasā (ka.)] samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇāti.
    比丘!旃達羅天子,傾耳而聞法:
『義解、作意、全神貫注!』


    Tena hi, bhikkhu, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī”ti.
   
是故,比丘!汝亦諦聽,善作意之,我當說之!」

    “Evaṃ, bhante”ti kho āyasmā lomasakaṅgiyo bhagavato paccassosi.
   
尊者盧夷強耆答世尊言:
「如是,大德!」


Bhagavā etadavoca –
   
   
世尊如是曰:

    “Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ;
   
「『勿追於過去,勿願於未來;

    Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ, appattañca anāgataṃ.
   
一切過去者,彼已皆捨棄,未來者未至!

    “Paccuppannañca yo dhammaṃ, tattha tattha vipassati;
   
而彼現在法,處處善觀察;

    Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ, taṃ vidvā manubrūhaye.
   
現觀五蘊法──不搖又不動,了知彼修習!

    “Ajjeva kiccamātappaṃ, ko jaññā maraṇaṃ suve;
   
唯應今日作──必須熱心作,誰知明日死?

    Na hi no saṅgaraṃ tena, mahāsenena maccunā;
   
實謂無其事?不遇死大軍!

    “Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ, ahorattamatanditaṃ;
   
熱心如是住,晝夜不懈怠;

    Taṃ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate muni”.
   
此一夜賢者,謂靜寂默者。』

    “Kathañca, bhikkhu, atītaṃ anvāgameti…pe… evaṃ kho, bhikkhu, atītaṃ anvāgameti.
   
然者,比丘!如何,為『追於過去』?
   
『於過去時,有如是色。』於此,隨起喜悅。
   
『過去時,有如是受。』於此,隨起喜悅。
   
『於過去時,有如是想。』於此,隨起喜悅。
   
『於過去時,有如是行。』於此,隨起喜悅。
   
『於過去時,有如是識。』於此,隨起喜悅。
   
比丘!如是,為『追於過去』。

    Kathañca, bhikkhu, atītaṃ nānvāgameti…pe… evaṃ kho, bhikkhu, atītaṃ nānvāgameti.
   
比丘!然者,如何,為『勿追於過去』?
   
『於過去時,有如是色。』於此,不起喜悅。
   
『於過去時,有如是受。』於此,不起喜悅。
   
『於過去時,有如是想。』於此,不起喜悅。
   
『於過去時,有如是行。』於此,不起喜悅。
   
『於過去時,有如是識。』於此,不起喜悅。
   
比丘!如是,為『勿追於過去』。

    Kathañca, bhikkhu, anāgataṃ paṭikaṅkhati…pe… evaṃ kho, bhikkhu, anāgataṃ paṭikaṅkhati.
   
比丘!然者,如何,為『願於未來』?
   
『於未來時,應有如是色。』於此,隨起喜悅。
   
『於未來時,應有如是受。』於此,隨起喜悅。
   
『於未來時,應有如是想。』於此,隨起喜悅。
   
『於未來時,應有如是行。』於此,隨起喜悅。
   
『於未來時,應有如是識。』於此,隨起喜悅。
   
比丘!如是,為『願於未來』。

    Kathañca, bhikkhu, anāgataṃ nappaṭikaṅkhati…pe… evaṃ kho, bhikkhu, anāgataṃ nappaṭikaṅkhati.
   
比丘!然者,如何,為『勿願於未來』?
   
『於未來時,應有如是色。』於此,不起喜悅。
   
『於未來時,應有如是受。』於此,不起喜悅。
   
『於未來時,應有如是想。』於此,不起喜悅。
   
『於未來時,應有如是行。』於此,不起喜悅。
   
『於未來時,應有如是識。』於此,不起喜悅。
   
比丘!如是,為『勿願於未來』。

    Kathañca, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati…pe… evaṃ kho, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati. 
   
比丘!然者,如何,為『動搖於現在之諸法』?
   
比丘!在此,無聞凡夫,不見諸聖者,不熟達聖法,不通曉聖法;
   
不見諸善人,不熟達諸善人法,不通曉諸善人法。
   
見色是我、或我有色、或我中有色、或色中有我。
   
見受是我、或我有受、或我中有受、或受中有我。
   
見想是我、或我有想、或我中有想、或想中有我。
   
見行是我、或我有行、或我中有行、或行中有我。
   
見識是我、或我有識、或我中有識、或識中有我。
   
比丘!如是,為『動搖於現在之諸法』

    Kathañca, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati…pe… evaṃ kho, bhikkhu, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati.
   
比丘!然者,如何,為『不動搖於現在之諸法』?
   
比丘!在此,有聞聖弟子,見諸聖者,熟達聖法,通曉聖法;
   
以見善人,熟達善人法,通曉善人法。
   
不見色是我、或我有色、或我中有色、或色中有我。
   
不見受是我、或我有受、或我中有受、或受中有我。
   
不見想是我、或我有想、或我中有想、或想中有我。
   
不見行是我、或我有行、或我中有行、或行中有我。
   
不見識是我、或我有識、或我中有識、或識中有我。
   
比丘!如是,為『不動搖於現在之諸法』。

    “Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ;
   
『勿追於過去,勿願於未來;

    Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ, appattañca anāgataṃ.
   
一切過去者,彼已皆捨棄,未來者未至!

    “Paccuppannañca yo dhammaṃ, tattha tattha vipassati;
   
而彼現在法,處處善觀察;

    Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ, taṃ vidvā manubrūhaye.
   
現觀五蘊法──不搖又不動,了知彼修習!

    “Ajjeva kiccamātappaṃ, ko jaññā maraṇaṃ suve;
   
唯應今日作──必須熱心作,誰知明日死?

    Na hi no saṅgaraṃ tena, mahāsenena maccunā.
   
實謂無其事?不遇死大軍!

    “Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ, ahorattamatanditaṃ;
   
熱心如是住,晝夜不懈怠;

    Taṃ ve bhaddekarattoti, santo ācikkhate munī”ti.
   
此一夜賢者,謂靜寂默者。』」

    Idamavoca bhagavā.
    世尊如是說法已。

    Attamano āyasmā lomasakaṅgiyo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
    尊者盧夷強耆,心滿意足、歡喜信受世尊之所說。

    Lomasakaṅgiyabhaddekarattasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.
    盧夷強耆一夜賢者經 ~解說品‧第四經終
 

    ~《中部經典‧解說品‧Lomasakaṅgiyabhaddekarattasutta 盧夷強耆一夜賢者經(MN 134, 286-288)


    卍        卍        卍